BHARATANATYAM

“Bharata Natyam” – smalka un sarežģīta Dienvidindijas deju mākslas forma (Tamilnada štats). Kā vēsta leģenda, pirmais šīs dejas izpildītājs bija pats dievs Šiva. Viņš iemācīja šo deju savai dievišķai sievai, un viņa, savukārt, šīs mākslas prasmes iedeva cilvēkam.
Tā ir ritmiska, dinamiska un ļoti precīza deja. Tai piemīt kustību dažādība ar akcentu uz lēcieniem, pagriezieniem un ritma sišanu. “Bharata Natyam” mēdz saukt par jogas ritmisko pusi. Šajā dejā roku pirksti, vienmēr, ir stipri nofiksēti “mudra” pozīcijās, kas seko viena aiz otras atkarīgi no dejas figūras vai sižeta. Unikālā roku žestu sistēma ir aprakstīta visos pamattraktātos, kuri ir veltīti skatuves mākslai, un, zināmā mērā, tie veido visu skolu deju alfabētu.
Pamatpozīcijas – līdzsvarotas pozas ar izstieptām rokām, kas piešķir dejai lineālitāti. “Bharata Natyam” piemīt spēks un skaistums, vienlaicīgi, lēnums un ātrums. Deju bagātīgi veido tīri tehniskie elementi un izteiksmīga pantomīma. Šis dejas stils ir piemērots gan solo dejotājam, gan grupas izpildījumam.
Indijas klasiskajā dejā ķermeni lieto kā līdzekli, saziņai ar Dievu, vai instrumentu, lai pilnveidotu sevi un pasauli. Dejas horeogrāfijas tehnika un simboli, to struktūra un klasifikācija, ir aprakstīti senajos traktātos „Natjašastra” un „Abhinaja Darpana”. „Natjašastra” – monumentāls traktāts par vispārēju mākslas dramaturģiju. „Abhinaja Darpana” vairāk līdzinās gramatikas mācību grāmatai, kurā ir norādīti tehnikas noteikumi.
Līdz XX gadsimta sākumam šī deja bija tempļa ceremoniju sastāvdaļa. Dejotāja, viņas guru un viņas mūziķi bija ļoti cienīti, un viņus uzturēja templis. Papildus sarežģītajām, rituālajām ceremonijām, deja tika izpildīta arī citos gadījumos, tam piemērotā laikā, piemēram, festivālos, kronēšanas pasākumos, laulību ceremonijās, svinot dēla piedzimšanu, atzīmējot pārcelšanos uz citu pilsētu vai ienākšanu jaunā mājā.
Indiešu klasiskās dejas izpildītāji, ārēji, izskatās ļoti iespaidīgi (tie, kuri kādreiz ir redzējuši indiešu filmas, atcerēsies kādi izskatās dejotāji). Arī “Bharata Natyam” dejotāja nav izņēmums. Stila vizuālais simbols – dejotājas krāšņais tērps, ar plisētu vēdekli starp ceļiem, milzumdaudz apzeltītu rotu, ap potītēm – smagi zvaniņi gunguru, roku pirksti un pēdas sarkanā krāsā, nokrāsoti ar īpašu krāsu.